-
1 перепрыгивать
vgener. lēkt pār ko (через что-л.; что-л.), lēkt pāri kam (через что-л.; что-л.), lēkt pāri par ko (через что-л.; что-л.), pārlēkt* * *pārlēkt, lēkt, pāri; lēkt vēlreiz, pārlēkt -
2 прыгать через перескакивать
vgener. (что-л.) lēkt pār ko (через что-л.; что-л.), (что-л.) lēkt pāri kam (через что-л.; что-л.), (что-л.) lēkt pāri par ko (через что-л.; что-л.) -
3 всходить
v1) gener. lēkt (par debess spīdekļiem), sanākt (sadīgt), uziet (par apģērbu, apaviem), uzlēkt (par spīdekļiem), dīgt (nākt augšā), sadīgt (par kaut ko iesētu), uzdīgt (о растениях), uzkāpt, uzsoļot (куда-л. - маршируя)2) colloq. uziet (uzkāpt), uznākt (uzkāpt)* * *kāpt [augšā], uzkāpt; nākt iekšā, ienākt, ieiet; lēkt; celties [uz augšu]; nākt augšā, dīgt; uzdīgt -
4 скакать
v1) gener. aulekšot, lēkt, lēkšot, lēkāt (многократно)2) colloq. cilpot (par zaķi)* * *lēkāt, lēkt; aulekšot, auļot; izlēkt; piedalīties [jāšanas sacīkstēs] -
5 соскакивать
v1) gener. mukt nost (par riteni), nolēkt2) colloq. nomukt* * *lēkt zemē, lēkt ārā, nolēkt, izlēkt; mukt nost, nomukt, krist nost, nokrist -
6 перемахивать
mesties, pārlēkt, pārlingot, sviesties, pāri, pārsviesties, pārmesties, lēkt; laisties, aizlaisties; šaut pāri par strīpu, pārspīlēt
См. также в других словарях:
panešti — panèšti, pàneša, pànešė 1. tr. truputį pagabenti: Man ranka nutirpo, panešk tu dabar Vb. Arti nemesk tų sąšlavų – panešk tolyn Vlkv. Panèšk toliau J. Einant į Skirsnemunę ji mano batukus pànešė Skr. ^ Aš nešiu tą vaiką į girią, ka tei rėkia … Dictionary of the Lithuanian Language
velnias — sm. (3) KBII54, K, FrnW, RŽ, DŽ, NdŽ 1. LEXXXIII334 mit. žemės ir požemio dievaitis, kipšas, pinčiukas: Mūsų mitologijoje velnias pagrobia Aušrinę sp. Pikulas buvęs senas, žilas vyriškis su ilga žila barzda, mirtinai blyškios spalvos, apsisiautęs … Dictionary of the Lithuanian Language
Weib — (s. ⇨ Frau). 1. A jüng Weib is wie a schön Vögele, was män muss halten in Steigele (Vogelbauer). (Jüd. deutsch. Warschau.) 2. A schämedig (schamhaftes) Weib is güt zü schlugen. (Warschau.) – Blass, 11. Weil es, um keinen Scandal zu machen, den… … Deutsches Sprichwörter-Lexikon
tirpti — tir̃pti, sta, o intr. K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ, DrskŽ; M, L 1. keisti būvį skaidantis kitoje (ppr. skystoje) medžiagoje: Saldykiatės kavą, tetir̃pstie cukrus Bt. Širyt eisiu trąšų sėt, jei bus lytaus, tegu tir̃pstie Erž. Pasūdo vandenį puoduke, kiek… … Dictionary of the Lithuanian Language
nuvaldyti — tr. J.Jabl, Š; L 1. KŽ sugebėti valdyti, viešpatauti: Karalius negerai nuval̃dė kraštą NdŽ. | refl. KŽ: Penktais metais (1905 m.) caras nusivaldė, o septyniolektais (1917 m.) nebnusivaldė, nuvertė nu sosto Ggr. 2. KŽ pavergti, nukariauti: Iš rytų … Dictionary of the Lithuanian Language
Leute — 1. A de richa Lüta werd ma nüd rüdig1. – Sutermeister, 143; Tobler, 371. In Appenzell: Von den reichen Leuten bekommt man nicht leere Hände. (Tobler.) 2. Albern Leut dienen nicht in die Welt. – Petri, II, 4. 3. Alberne Lüe sind ock Lüe. (Hannover … Deutsches Sprichwörter-Lexikon
varyti — 1 varyti, vãro, vãrė 1. tr. SD1120, SD244, H, R, MŽ, Sut, I, KBII176, K, Rtr, Š, KŽ, PnmŽ, Nmč, Lb, Aps, Rk, Skp, Krč, Ps, Žg, Plšk, Klk, Sd, Lnk, Als, Žr, Lk, Vdk versti judėti kuria nors linkme, ginti, vyti: Varyt arba gỹt – tai čia tas pats … Dictionary of the Lithuanian Language
širdis — širdìs sf. (3) K, Š, Rtr, DŽ, NdŽ; gen. sing. ès KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, PIš, Ktk, Rš), GrvT17; nom. pl. šìrdes KlbIII77(Lkm, Tvr), LKGI226(Ktk, Sv, Lkm), LD266(Lkm, Plš, Ktk, Rš), LKKXI175(Zt); gen. pl. širdų̃… … Dictionary of the Lithuanian Language
šokti — šokti, a ( sta Š, Pg, Mžš, Pnm, Aln, Dg), o K, Š I. atlikti tam tikrą staigų veiksmą. 1. intr. H, R, MŽ, N, M, L, LL226, DŽ, Vvr, Tl, Dr, Klk, Bsg, Krs, Kkl, Ss, Eiš, Mlk daryti šuolį: Per upelį šokte šoko R176. Jo čia per griovį šokta J.Jabl.… … Dictionary of the Lithuanian Language
užpakalis — ùžpakalis sm. (1) K, Slnt, Sd, Šv, Pgr, užpakalỹs (34b) Všt, Sb, Kp, ažùpakalis (r.) (1) Adm, užpakalis, ies sf. 1. Q593, H, R, MŽ, Sut, Šlč, Varn, Žeml, LKT276(Rgv), Jon vieta, esanti už ko nors ar gale; pršn. priekis: Ką iš ùžpakalio… … Dictionary of the Lithuanian Language
taisyti — taisyti, taĩso, taĩsė K, Š, Rtr, FrnW, KŽ; H161, R, MŽ, Sut, I, L 1. tr. SD169, K šalinti gedimus, daryti ką vėl tinkamą naudotis: Taisyk, kas pagedęs J. Pataisęs, kas buvo taisytina, ėmiau dalgį plakti J.Jabl. Trobesiai apleisti, daug taisyti… … Dictionary of the Lithuanian Language
